Talants uzplaukst atbalstošā un drošā vidē

Raksts no informatīvā un metodiskā atbalsta izdevuma “Skolas vārds” Nr. 2 2024 gada februāris.

Gaismas pamatskolā mācās skolēni ar speciālām vajadzībām, kopumā viņu ir 103. Klases ir mazas, vide draudzīga un atbalstoša, tāpēc katram skolēnam te tiek meklēta individuāla pieeja, liekot uzsvaru nevis uz to, ko bērns nespēj izdarīt, bet akcentējot katra skolēna individuālās spējas un talantus – spēju sportot, zīmēt, dziedāt, aust.
Ir milzīgs gandarījums vērot, kā nevaru un neprotu pārtop par varu un gribu. Lai tā notiktu, ir vajadzīgs milzīgs atbalsts, pacietība un mīlestība gan no vecāku, gan pedagogu puses. Vēlos dalīties pieredzes stāstā par audzēkni, kas apliecina, cik nozīmīga ir atbalstoša vide, ģimene un pedagogi, lai atplauktu talants arī bērnam ar īpašām vajadzībām.
Pedagogu kolektīvam ir ļoti svarīgi, lai no Gaismas skolas skolēni aiziet dzīvē pa gaišu ceļu, maksimāli izmantojot tās iespējas, kas viņiem dzīvē dotas. Pēc gadiem, satiekot skolas absolventus, ir milzīgs gandarījums par tiem, kuri dzīvē kaut ko sasnieguši, labi iekārtojušies, spēj par sevi parūpēties un nopelnīt iztiku. Tie ir bērni, kas gājuši gaišu ceļu un tādu ir daudz, bet katram šis ceļš tomēr ir atšķirīgs. Kādam tās būs pašapkalpošanās iemaņas, citam prasme socializēties, bet visvairāk vecāki un skolotāji vēlas, lai bērns būtu patstāvīgs un varētu par sevi dzīvē parūpēties.
Arī Martai ir savs gaišais ceļš, atšķirīgs no citiem un unikāls. Marta ir neparasta meitene, ar kuru mēs Gaismas pamatskolā ļoti lepojamies. Viņa mācās 2. kursā profesionālās izglītības programmā – virtuves darbinieks. Meitenei ir skaista balss un lieliska muzikālā dzirde, viņa ļoti labi atceras dziesmu vārdus, dzied dažādās valodās – latviešu, angļu, ukraiņu, vācu. Uz skatuves jūtas kā zivs ūdenī un citiem raksturīgās spriedzes vietā var tikai pajautāt tehniskas dabas jautājumus, labi spēlē ģitāru un ukuleli.
Martai ir lieliska ģimene, kas ikdienā atbalsta meiteni un palīdz virzīties pa mūzikas ceļu – mamma Ieva, ome Ilze, brāļi Norberts un Edmunds. Kad Marta uzstājas, visa ģimene vienmēr ir kopā, atbalstoši, gādīgi siltām rokām ieskaujot meiteni, pasargājot no sliktiem cilvēkiem un valodām, lepojoties, ceļot pašapziņu un no sirds mīlot.
Martas mamma Ieva Brokāne atklāj, ka dziedāt Marta sāka ātrāk nekā runāt. Vienmēr dziedājusi līdzi pazīstamām dziesmām un reklāmām. “Es izveidoju “Martas dziesmu izlasi”, to arī nemitīgi klausījāmies, tāpēc, uzsākot bērnudārza un skolas gaitas, dziesmu pūrs jau bija gana bagāts. Martas diagnoze ir bērnības autisms un vidēji smaga garīgā atpalicība, bet līdzās ar to nāca cita Dieva dāvana – lieliska muzikālā dzirde, īpaša spēja izjust mūziku.
Skolā ar Martas muzikālo attīstību nodarbojas skolotāja Elga Pole – Polīte, meitene regulāri piedalās koncertos, konkursos, ir integratīvās mākslas festivāla “Nāc līdzās!” Zelta laureāte. Jau trešo gadu Marta dzied “Nāc līdzās!” korī, tur dziedam abas kopā. Korī ir vairākas mammas – bērnu asistentes.
Pirms sešiem gadiem mans draugs Uga Everts piedāvāja Martai iemācīt ģitārspēli. Necerēju, ka kaut kas var izdoties, bet pēc dažiem mēnešiem Marta jau spēlēja. Te autisms palīdzēja, jo Marta burtiski fotografē akordus un visu labi un paliekoši iegaumē. Tagad Marta dzied un pati sevi var pavadīt, tādējādi iepriecinot citus. Viņa pati saka: “Mammu, es esmu slavena meitene!” Starp citu, Marta ģitāru skaņo pati pēc dzirdes, tas nav pa spēkam pat daudziem pieredzējušiem un zināmiem māksliniekiem.
Kā es redzu meitas nākotni? Diemžēl vai par laimi Marta nestrādās lielā un steidzīgā uzņēmumā, veikalā vai kafejnīcā, jo viņa daudz ko nesaprot, tai skaitā naudas vērtību. Nākotni redzu saistībā ar mūziku. Lai Dievs dod, ka viņai paveras labas iespējas!” teic I. Brokāne.
Marta, līdzīgi kā daudzi citi bērni ar autiskā spektra traucējumiem, ir no Visuma apdāvināta un dāvana ir muzikalitāte, uzskata fonda “Nāc līdzās!” dibinātāja Sarma Freiberga. “Viņas dzirde ir tuvu absolūtajai. Taču, lai Marta spētu savu talantu atklāt citiem, viņai nepieciešams labs un stabils atbalsts, cilvēks, kam viņa uzticas un ar kuru patīk būt kopā nodarbībās. Ja tas tā ir, Marta spēj atraisīties un skaisti sevi parādīt gan dziedot, gan spēlējot. Marta nākotnē varētu dziedāt gan grupā, kur dzied daudzbalsīgi, gan solo,” stāsta S. Freiberga un piebilst, ka nākotnes ieceru realizācijai būtu nepieciešams labs menedžeris.
Arī Gaismas pamatskolas mūzikas skolotāja Elga Pole – Polīte atzīst, ka muzikalitāte Martai ir šūpulī ielikta, tāpat arī autisms. Kā skaidro E. Pole-Polīte, autisms un muzikalitāte satiekas piesardzīgi, sensorā jutība un mūzikas dinamiskums rada spriedzi, ja tie grib būt līdzsvarā. “Mūzika ir pieņemošā un satraucošā. Nekad nevarēja paredzēt, kura ir pieņemošā. Ja kaut kas nederēja, reakcija bija ekspansīva. Nekad nedrīkstēja aizmirst, no kuras skatuves puses uzies, tikai no pierastās, mikrofonam jābūt tieši tādam kā mēģinājumos, tērpa vīles nedrīkst traucēt, kurpes “tieši tās es vilkšu”, un bez zeķbiksēm koncertā nedziedāšu arī vasarā.
Martas muzikālā izaugsme cieši saistīta ar dzimtu, meitene aug ģimenē, kura muzicē gan svētkos, gan ikdienā. Un sensorais jutīgums samierinās un atkāpjas muzikālo spēju priekšā,” norāda skolotāja.
Lūgta raksturot meiteni, Martas krustmāte Ance Rancāne stāsta: “Martai piemīt ārkārtīgi dziļa iejūtība, smalka intuīcija, spēja sajust otra raizes un just tām līdzi no sirds, nevis aiz pieklājības vai pienākuma. Pieaugot Martai vieglāk nekļūst, tāpēc ka mūsu sabiedrībā citādais tā dažādajās, īpašajās izpausmēs ir bieds, bet mūsu ģimenē ar Martu saistās “visas lietas, kas ir skaistas””.
Sabiedrībā notiek diskusijas par to, vai bērnam ar speciālām vajadzībām labāk būt iekļautam vai nošķirtam. Vienas atbildes nav, jo katrs gadījums ir unikāls un individuāls. Bet tikmēr rit laiks – bērna attīstībai tik nozīmīgās stundas, minūtes, gadi. Mūsuprāt, nav nozīmes, vai bērns mācās vispārizglītojošā vai speciālā skolā, taču svarīgi ir tas, vai bērnam tiek sniegti visi resursi un iespējas attīstībai, vai pedagogiem pietiek laika, spēka un sirds siltuma paiet līdzās, palīdzēt un atbalstīt.
Iekļaujošās izglītības iespēju var īstenot, atzīstot un nodrošinot dažādās skolēnu mācīšanās vajadzības, izmantojot daudzveidīgas metodes, pieejas, veidojot atbalstošu un drošu vidi, nepieļaujot diskrimināciju. Tāda vide mums ir Gaismas pamatskolā. Atbalstoša, silta… Marta pie mums ir mīlēta un lolota, ejam blakus atbalstot un uzmundrinot. Samazinām izslēgšanu un veicinām iekļaušanu. Tāds skaists darbs – būt par gaismas staru kāda maza cilvēkbērna ceļam plašajā pasaulē.
Martai mācu lietišķo valodu, un viņa pie mums vēl mācīsies vienu gadu, bet ticam, ka viņa aizies dzīvē pa gaišu ceļu.