Kanisterapija Gaismas skolā

Suņu asistētā terapija jeb kanisterapija nozīmē dziedināšanu saskarsmē ar speciāli piemeklētiem un apmācītiem suņiem. Lai strādātu ar īpašajiem bērniem suns un tā saimnieks tiek speciāli apmācīti un testēti. Darbam ar pacientiem tiek pielaisti ne visi suņi, tikai mierīgie, neagresīvie, stabilu psihi, ideālu raksturu un augstu intelektu.
Suņu asistēto terapiju pielieto ļoti daudzām diagnozēm: autisms, dažādas etioloģijas, fiziska un garīga atpalicība, muskuļu spasticitāte vai vājums, Dauna sindroms, bērnu cerebrālā trieka, asinsvadu saslimšana, depresija un daudzām citām. Ar suņu asistētas terapijas palīdzību var mazināt arī fiziskas, psiholoģiskas vardarbības sekas, komunikācijas problēmas, runas aizturi, psiholoģiska rakstura problēmas. Ārstē arī  bailes no suņiem. Milzīgs šīs metodes plus ir tas, ka praktiski nav nevēlamu blakus efektu, tā nav pielietojama tikai gadījumos, ja ir alerģija uz suņa spalvu. Nav mazsvarīgs fakts, ka efekts no nodarbības nepazūd tad, kad dzīvnieks tiek aizvests.

Suņu asistētā terapija var palīdzēt  bērniem:

  • atgūt uzticēšanās sajūtu;
  • attīstīt neatkarību, iecietību un paškontroli;
  • paaugstināt pašapziņu, iniciatīvu, empātiju.

Bērniem ar cerebrālo trieku mazina muskuļu spasticitāti , uzlabot un atjaunot kustību koordināciju, ķermeņa stāju, līdzsvarot uzbudinājuma un kavēšanas procesus CNS, izveidot jaunus nosacījuma refleksus.
Svarīgs ir psihoemocionālais faktors – bērns neuztver kontaktēšanos ar suni kā kārtējo ārstēšanas kursu (protams, ja vecāki par to nepastāsta). Viņš vienkārši gūst prieku un baudu no saskarsmes. Un suns arī no sirds priecājas, viņam vienalga, kādas bērnam fiziskās vai psiholoģiskās īpatnības. Viņu vienkārši sajūsmina šāda maza cilvēciņa eksistence un iespēja atrasties blakus. Suņa tieksme mīlēt cilvēku nav atkarīga no cilvēka politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem, no izmaiņām sociālajā statusā, dažkārt arī no attieksmes pret viņu pašu.

Gaismas internātpamatskolā notiek apmācība ar suni – nodarbības mērķis ir bērna intelektuālās un informatīvās (kognitīvās) sfēras uzlabošana, kas prasa noteiktu sagatavošanos (scenāriju), tāpat kā zināšanas un prasmes. Suni izmanto “zinātniskā (pētnieciskā) palīga (asistenta)” statusā, kas motivē apmācību un, pateicoties labvēlīgai gaisotnei, palielina zināšanu apgūšanas iespējamību. Bērns aizrautīgāk iegaumē saturu, kura varonis ir viņa jaunais draugs – suns. Nodarbības notiek grupās vai individuāli. Tām ir noteikts scenārijs, caur kuru tiek realizēta apmācības programma.

Svarīgā terapeitiskā iedarbība, ko sniedz suņa klātbūtne, ir iespēja brīvi paust savas emocijas. Pieskārieni, siltums un kontakts ar dzīvnieku, beznosacījuma pieņemšana – tās ir nenovērtējamas lietas cilvēkiem, kas cieš no depresijām, neirozēm, trauksmes, dzirdes problēmām. Savukārt mazuļiem, kam ir fiziskās attīstības problēmas un kas ir atkarīgi no vecākiem vai aprūpētājiem, suns palīdz iedvest apziņu, ka arī viņš var par kādu parūpēties un apliecināt savu varēšanu. Suņa kopšana un spēles ar to labvēlīgi ietekmē mazās un lielās motorikas attīstību, bērns vairāk kustas.